Ziemas dārzs – apjumtā brīvdabas pasaule

         Kur īstenībā sakņojas ziemas dāzu ideja? Fenomens ir sastopams visā pasaulē, visās kultūrās. Daži pētnieki uzskata, ka pirmā veranda esot bijusi ar jumtu pārsegta galerija, kas uzbūvēta ap dzīvokļa fasādi ( portugāliski – “ varanda “) . Vēlāk šis apzīmējums tika daudz vairāk attiecināts uz ar jumtu pārklātu balkonu, kurš tika būvēts vispirms no koka, bet vēlāk arī no stikla. Šādas dārza istabas svarīgākais mērķis vienmēr ir bijis, lai cilvēki varētu komfortabli un aizsargāti no lietus, un citiem sliktiem laika apstākļiem, netraucēti baudīt dabu.. Un pa šo laiku  nekas nav mainījies!

         Arī augiem ir bijusi svarīga loma verandas tapšanā. Siltumnīca, speciāli augu audzēšanai paredzēta konstrukcija dažos laikos tikusi tieši piebūvēta pie dzīvokļa. Kā sekas tam tika pakāpeniski paaugstinātas prasības pēc komforta un izolācijas. Šeit meklējams sākums siltumnīcas pārtapšanai par dzīvojamo telpu.

   Jēdziens “ ziemas dārzs “ noteikti attiecas uz telpu, kur augi pārziemo. Šīs  konstrukcijas drīz kļuva tik atraktīvas, ka pavisam pēc neilga laika pārvērtās par iemīļotu atpūtas telpu aukstiem un lietainiem mēnešiem. Tā nav vienkārša sagadīšanās, ka ziemas dārzu kultūrai Rietumeiropā radās tik liela piekrišana.

         Tā sauktās “ oranžērijas “ tapšana ir vēsture pati par sevi. Jau 16. gs. beigās , kad pirmie mazie apelsīnu kociņi sasniedza Angliju  , sāka būvēt šim nolūkam pirmās atsevišķās siltumnīcas – augu mājas no koka un akmens  ar lieliem stikla logiem. Pakāpeniski stikls tika iebūvēts arī jumtā. Labi

Situētas  lēdijas  un  džentelmeņi  drīz   ļoti  iemīļoja  oranžēriju  ( angliski “ conservatory “). Līdz ar oranžērijas piebūvēšanu pie dzīvojamās telpas , gaisma varēja brīvi ieplūst , kamēr eksotiskie augi un tropiskie putni rūpējās par idillisku atmosfēru.Šī telpa veidoja , ja tā var teikt, angļu kungu mājas

vainagojumu un noveda pie modes, kura savu augstāko punktu sasniedza 19.gadsimtā karalienes Viktorijas valdīšanas laikā  Anglijā. Ziemas dārzu kults  pakāpeniski iedzīvojās visā Eiropā plašos iedzīvotāju slāņos. Tomēr bija viena problēma – šādas istabas apkures izmaksas , pateicoties  stikla konstrukcijai, bieži bija par augstu... Ziemas dārzu būvniekiem  tas bija pamats paaugstināt siltuma izolāciju, ūdens necaurlaidību un izturību. Tikai kopš 20. gs. pēdējiem gadu desmitiem  ziemas dārzs pārtapa par pilnvērtīgu dzīvojamo istabu. Un šajā ziņā Eiropas ziemas dārzu ražotāji    “ Mini – Flat “ Pauels „ un”Janssens NV”no Beļģijas, “Keller” no Luksemburgas ir spēlējušas ievērojamu lomu , un   apvieno labāko no starptautiskās ziemas dārzu kultūras. Tradīcijas un modernais “ now – how  “ , elegance un tehniskā varēšana , radošais potenciāls un meistaru roku darbs. Tā nav vienkārši sakritība , ka visur Eiropā  parādās šo kompāniju veidojumi ; sākot no privātmājām un beidzot ar piecu zvaigžņu viesnīcām.

Ziemas dārzs, veranda, lapene, oranžērija.

        Izpratne par to, kas tad īsti ir ziemas dārzs, mēdz būt visai atšķirīga. Stiklota , gaismas pielieta  telpa , kas ir saaugusi kopā ar piemājas dārzu vai burvīgu dabasskatu   , ko no ārpasaules   atdala neredzama  stika siena ,vai ekstravaganta stiklota mājas piebūve , kas piedot mājai zināmu šarmu .    Nereti tie ir dekorēti ar eksotiskiem augiem .  Šo būvju  nosaukumi dažādās valodās   ir atšķirīgi- no portugāļu valodas ir aizgūts apzīmējums veranda to lieto arī franči ,beļģi un holandieši, un apzīmē to pašu, ko vācieši sauc par “Gartenzimmer” un  “ Wintergarten” , no kurienes arī krieviski- “зимний сад”.      Latviski ,mēdz teikt  “veranda “vai  “ziemas dārzs”.   Ir uzskats  , ka “Veranda” tas ir kaut  kas   vecāks , un ir tāda  kā auksta  vasarnīcu piebūve .  Ziemas darzs  ir   modernāks , siltāks,pamatīgāks   ,  kurā aug kāds eksotisks augs . Ziemasdārzu vai verandu  dzimtenē   Anglijā  šīs būves  sauc par “Conservatory” vai” Patio rooms”, savukārt ASV un Kanādā tās sauc par  “Sunrooms” 

Akcentējot dažādu eksotisko augu klātbūtni ziemas dārzā izplatīts ir arī apzīmējums “Orangery”, kas būtībā ir izskaistināta siltumnīca , un ir pielāgota nerūpnieciskai  augu, puķu  audzēšanai  un kalpo saimniekam-cei , kā sava veida relaksācija ,hobijs. Audzējot, šādu vai tādu kultūru, nereti šādās būvēs neiztrūkst arī kāds gurdzošs ūdenskritums ,strauts vai dekoratīvu zivju akvārijs    .

      Pēdējā laikā,attīstoties tehnoloģijām un  pieaugot peldēšanās, kā relaksācijas veida popularitātei, cilvēki aizvien biežāk izveido peldbaseinu savā piemājas zemē un nojum to ar ziemas dārzu kurš ir pielāgots  peldbaseinam un tā prasībām .    Šādas konstrukcijas sauc par  “virsbaseina konstrukcijām”( “swimingpool rooms” angl, “abris de piscina “ franc).

Dzīves telpas paplašināšanai

       Latvijā ziemas dārzi ,savu izmaksu dēļ ,ienāk lēni , pamazām. Jāsaka gan, daudz jau no Eiropas neatpaliekam – tā piemēram, Vācijā ziemas dārzu renesanse, bums aizsākās pirms gadiem divdesmit. Šobrīd Latvijas  iedzīvotājam, kas nolēmis savās mājās ierīkot ziemas dārzu , jārēķinās ar to, ka skaistums prasa gan izdomu, gan arī līdzekļus. Tomēr, neizpaliek arī rezultāts. Ziemas dārzs būs patīkams paplašinājums  mājai un jauka atpūtas vieta . Tas var būt arī mājas vizītkarte un lepnums .Tajā varēs pavadīt saulainas vasaras dienās,   rast burvīgu noskaņu  tajā laika periodā, kad dzestrais Latvijas klimats ierobežo iespējas uzturēties zem klajas debess.

Jāprojektē līdz ar māju

       Lēmuma  – gribu savu ziemas dārzu –  pieņemšanai vispiemērotākais brīdis  ir laiks, kad māja vēl tikai tiek projektēta. Tādejādi ziemas dārzs, gan vizuāli daiļāk iekļausies ēkas kopīgajā tēlā, gan arī tehnoloģiski būs vienkāršāk aprīkojams. Protams, tas gan nenozīmē, ka ziemas dārzu ir neiespējami piebūvēt jau gatavai ēkai  vai arī kā savrupu, lapenes tipa  būvi novietot dārzā. Lielākoties Eiropā galvenokārt  šīs konstrukcijas  būvē kā piebūves jau pie eksistējošām ēkām . 

          Tāpat svarīgi atcerēties, ka ziemas dārzs ir  visai komplicēta būve – to ierīkojot rūpīgi jāizlemj vai ziemas dārzs  būs atpūtas vieta   vasarā, vai arī visa gada garumā . Jāpārdomā   par siltumu noturību, ja   esat paredzējis to lietot kā dzīvojamo telpu  ziemas aukstajos mēnešos , un savukārt lai tā   nepārvērstos par pārkarsētu elles pekli  vasaras karstajos mēnešos .   Ir   attiecīgiem apstākļiem jāpakārto  temperatūras regulēšana , vēdināšana, apsildīšana . Jāizvēlas konstrukcijas profili ,vai tas ir koks , alumīnijs vai tērauds   , to konstruktīvajam risinājumam   un stiklu  kvalitātei . Ziemas dārza izgaismošanai  arī ir savas īpatnības.   Jāpadomā   par  aizkariem , lai vakara stundās norobežotos no ziņkārīgajiem. Vēdināšanai un gaisa apmaiņai ir būtiska nozīme komforta radīšanai .Arī mēbeles un ziemas dārza iekšējais iekārtojums rada īpašu gaisotni .

         Kā   visām būvēm, īpaša uzmanība jāveltī lietām , kas saistītas ar lietus ūdeņiem un to novadīšanu. Lietus ūdens teknes pasargās fasādes stiklus ne tikai no netīrumiem ,ko  lietus ūdens skalos no jumta daļas ,un kurus būs jāmazgā pēc katra lietus , kā arī neļaus izskalot pamatus un notraipīt ēku sienas, pie  kurām  piejūgts   ziemas dārzs . Tās neļaus veidoties garām  lāstekām dzegā ziemas atkušņos  . Jāpiezīmē, ka skaisti  izveidota lietus ūdens tekne   izdaiļo ziemas dārzu ,piedod tam pamatīgumu un attālina tā vizuālo tēlu   no vienkāršas siltumnīcas , vai bezpersoniskas stikla būvkonstrukcijas.

       Ja ir iespēja  ziemas dārzu   ,  nav ieteicams ierīkot ēkas dienvidu pusē.   Tas ievērojami samazina izdevumus , kas saistīti ar ēnošanu un verandas atdzesēšanu .

      Lai arī ziemas dārzs ir šķietami viegla, trausla būve ,visai svarīgi, lai  šai konstrukcijai būtu kārtīgi veidoti pamati  . It īpaši svarīgi tas ir, ja iecerēts ziemas dārzā iebūvēt  baseinu . Ir daudz dažādu nianšu   ziemas dārzu būvniecībā , tāpēc pamatus  ieteicams veidot tikai pēc konstrukcijas pasūtīšanas.

        Daudziem pasūtītājiem ir vēlēšanās jumtā izmantot stiklu . Protams tas ir ļoti skaisti ,  bet jāatceras, kad  stikla paketei uz jumta ir jābūt veidotai ar tripleks stiklu un šāda pakete sver sākas no 35 kg/m2 . Latvijā sniega slodzes   normatīvs   ir 120 kg/ m2 ,un  pie šāda normatīva un lielā stikla svara ir svarīgi ievērot gan distanci starp jumta spārēm gan arī attālumu no ziemas dārza fasādes līdz ēkai . Par to protams jārūpējas un jāatbild izgatavotājam . Izvēloties   jumta formu iesakām to nesadalīt desmitos kvadrātos. Elegantāk izskatās , kad stikla loksnes jumtā ir no viena gabala .Tas arī izskatās tīrāk  ,jo netīrumiem nav kur aizķerties

© 2013 Verandas.lv. All Rights Reserved.